vilciena borta zhurnaals part VII

06.09.07.

LK @ 17:50 Mask

Stunda pirms Čitas. Biedri ir veseli un rādās, ka dzīvos. Lai slava cerukālam, ūdenim un kā nu kuram. Dzīvosim visi. Katrs.
Kaut kas palicis ir pie šodienas ainavām – domājams, tā būs vieta, kur atgriezties vismaz iekšēji. Mēģināju bildēt, cik nu tas caur vilciena logu ir iespējams: koku un kalnu, izžuvušu upju [..] bij maģisks. Give me more, some day.

ZZ @ 02:00 am GMT+8

Čita. Beidzot pēc jebkuras randomas interakcijas ar barības traktu nepaliek šķērmi. Jaukas paģiras, tādas uz ~20h. Pati vainīga, nav ko miksēt viskiju, armaņjaku un balzāmu. Te atskanēja skarbs klauvējiens pie durvīm un mums gandrīz tika ceļabiedrs. Pagaidām, šķiet, viss apgājies. Tagad pie mums ir Dima. Iemainījām pret ienākošo sibirjaku. Pēc drausmīgi garas gulešanas beidzot dzīvība ir atgriezusies.

VV @ 8:45 (Mow) jeb 14:45

Станция Могоча. Kopš vakarnakts esam četri. Čitā spieda ņemt jaunu pasažieri, bet ZZ ātri noorganizēja, ka viņa vietā nāk kaimiņš Dima. Taiga ārprātā skaista. Viss rudens rotā un dzeram Dimas mājas vīnu. Šeit šampi vairs nepazīst.

LK @ 10:54 Mow, 16:54

Aiz Амазар.
Ainavas joprojām ir spēcīgas, dažas izžuvušas upes par biedējumu, sīkstas lapegles un dzeltenie bērzi. Kopš Čitas esam četri, lietas ir labas un stāsti par militāro lidošanu. Viss ir labi. Novērots, ka jo talāk braucam, jo pienācēji ienes vairāk šmuces. Mums veicas. Mans kunģis pieteicis streiku, laipoju ar zilenēm, eksprimentēju ar vareņņikiem. Redzēs, ko teiks. Alkoholu negribas, ūdens ir garšīgs bezgala.

07.09.07.

LK @ 06:35 MSC

Esam pie Облучие, 2 pieturas pirms teiksmainās Birobidžānas. Tātad vienā laika joslā ar VVO. Vakardienas līksme un izklaides saldme skāra pārējo vagonu, caur ko mans draugs Sergejs, kurš viendien uzdeva 3 jautājumus:
1) par pieminekli,
2) Cik maksā maize, cik vīza,
3) Vi zamužom?
un mūsu zeltzobainā blakuskupejas biedrene no Habarovskas pietuvojās oficiālā “Romeo un Jūlijas – поезда Nr.2” statusam.
Lai nu vai kā, vajag arī citiem ļaut jautrību. Un jauki, kā teica ZZ, ka tas tomēr notiek jebkurā vecumā.

VV @ 14:24 pēc Vladivostokas laika

Šorīt esam modušies tik pat kā pēc vietējā laika, kas nozīmē, ka galā būsim rīt no rīta, kas nozīmē, ka esam jau VVO laika joslā. Kopš stancijas Завитая, kuras apkātni raksturoja stepe kā jūra bez floras un orientieriem, esam pārgājuši kalnu un tuneļu valstībā ap stacijām Архара un Облучие. >9k km no sākumpunkta Rīgas-pasažieru un vairs tikai 1100 km līdz Владивосток-Северный. “Здесь лето в самом разгаре”, saka Dima, kurš pārceloties pie mums arīdzan norāvis kunģa vājumu. Citādi viss kārtībā, не вопрос. Сто пудов. Visiem nacionāļiem varam paziņot, ka viens krievs tagad prot spēlēt zoli.

VV@ 19:30 pēc Habarovskas laika.

Tur pat arī stāvam. Esam sirsnīgi atvadījušies no Dimas. Un cik tad tur vairs līdz galam – tik vien cik 800+ km. Kas gan tas ir šejienes mērogiem. Ir atrasts šampis stacijas bufetē, kas pirmīt šķita neatrodama. Braucam tālāk.