Kāpēc jābrauc uz Vladivostoku?

Visi cilvēki iedalās 2 daļās: tajos, kas visu iedala2 daļās, un pārējajos.
Konkrētā jautājuma sakarā, visi cilvēki arī iedalās 2 daļās - tie, kas saka 'Oh, cool!' un tajos, kas domīgi šūpo galvu un vaicā, kāpēc gan es esmu nolēmusi ne tikai nomest zemē 15 dienas, bet arī pakļaut sevi apšaubāmām, mazohistiskām nodarbēm.

Paskaidrošu. Šāda ideja mani nodarbināja jau 5 gadus, tik dažādu psihosociālu un mentālu faktoru dēļ nebija iespējams to realizēt. Pasākuma centrālā ideja ir: attīstīties daudzfunkcionālā plāksnē, paplašināt pasaules uztveres lenķi un uzzināt, kā tas ir - braukt kopā 8 dienas vilcienā (1+7). Galu galā, šis ir garākais dzelzceļš pasaulē, un maršruta laikā tiek šķērsotas, šķiet 9 laika joslas un 5 klimatiskās. Nerunājot par to, ka pa vilciena logu varēs redzēt _visu_ Krievzemi.
Un, visbeidzot, visi nevar lidot uz Maljorku. Kādam jādara arī šādas lietas.

Gribu pasacīt vispatiesāko paldies tiem, kas domāja līdzīgi un piekrita pievienoties šim absolūti jumtu noraujošajam pasākumam un saskata tajā tikpat daudz kačkas, kā es.
Vēl milzīgāks paldies Jānim, kas mūs gaida tur galā un visvisādi mūs atbalsta.
Forši, ka jūs esat.