Aizvien vairāk labcilvēku dod interesantus padomus Siberijas sakarā vai stāsta stāstus. Tajā pat sakarā.
Kāda jauka kundzīte, uzzinot Plānu, teica, ka sendienās šad un tad braukusi uz Sibīriju, jo studēja krievu filoloģiju un ekspedīcijas, draudzīgo universitāšu dienas, utt. Lūk.
Stāstā ir 8. marts, svinīgs bankets- furšets tālīnā Sibīru miestā, vietējas kultūras nams rotāts par godu sievietēm, ir galds, ir dzidrais, dzīres sit augstu vilni: orķestris, vokāliste košrozā krimplīnā izpilda "Miļion, miļion alih roz" , veltot to īpaši viešņai iz roģini naševo Raimondsa Paulsa." Un kāds vietējais kungs, kurš dejo kārtīgā, biezā vilnas ausainē, lūdz viņu uz deju.
Jautāts, kāpēc dejo ausainē, atbild:
" a jesļi šapka krasivja, počemu bi i ņetancevaķ?"
Kāda jauka kundzīte, uzzinot Plānu, teica, ka sendienās šad un tad braukusi uz Sibīriju, jo studēja krievu filoloģiju un ekspedīcijas, draudzīgo universitāšu dienas, utt. Lūk.
Stāstā ir 8. marts, svinīgs bankets- furšets tālīnā Sibīru miestā, vietējas kultūras nams rotāts par godu sievietēm, ir galds, ir dzidrais, dzīres sit augstu vilni: orķestris, vokāliste košrozā krimplīnā izpilda "Miļion, miļion alih roz" , veltot to īpaši viešņai iz roģini naševo Raimondsa Paulsa." Un kāds vietējais kungs, kurš dejo kārtīgā, biezā vilnas ausainē, lūdz viņu uz deju.
Jautāts, kāpēc dejo ausainē, atbild:
" a jesļi šapka krasivja, počemu bi i ņetancevaķ?"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru