Pēc atvadīšanās no pavadītājiem iekš Riga-Pass, atvērās kaut kāda fatāla laimes sajūta, ka TAS nu ir sācies, neatkarīgi ne no kā, un nu mēs tur esam iekšā, un tagad tik jāspēj turēt visiem notikumiem līdzi.
Vispār, esmu pārliecināta, ka vilciena piezīmes visprecīzāk restaurēs VV, jo pie viņa palika kuģa žurnāls un arī ir ienākušās ziņas, ka viņš tās elektronizēs un izliks publiskai apskatei. Tādējādi, sanāk, ka mūsu piezīmes būs haotiskas un nebūs nekādā sakarā ar laika linearitāti, bet tam nav nekādas nozīmes.
Tāpat mēs adekvāti nespējam ielikt vārdos visu notikumu jēgu un emocionālo nospiedumu mūsu galvās, ok, vismaz es nevaru. Tamdēļ arī nav starpības cik hronoloģiski vai faktoloģiski precīzi notikumi ir fiksēti – būtiski ir tikai tas, kā tas ir mainījis manu (mūsu) attieksmi pret subjektīvo realitāti.
Kopsummā, braucienu vilcienā varētu raksturot šādi: tas ir veids kā totāli relaksēties no visas iespējamās jezgas, jo sliežu ceļu iespaids ir maigi ieaijājošs un midzinošs, tiesa, ir arī interesants underlying aspekts, kuru es, diemžēl, nespēju iztirzāt tēmas jutīguma dēļ.
Pavisam mēs šķērsojām 8 laika zonas (gmt+2àgmt+10), kopā nobraucām ap 10000km, diemžēl, nevar precīzi pateikt cik, bet nu ap to. Tas aizņēma 8(!) kalendāra dienas, akurāt vilcienam atvēlot 17h6min+147h38min=164h42min, kas sastāda 6.8(6) astronomiskas dienas. Pa vidam 9h bijām uz stabilas cietzemes un savām kājām Maskavā.
Ceļā bija iespēja izkāpt max. uz 20 minūtēm vairākās stacijās, kurās pamatā bijām nodarbināti ar fotografēšanu un jogurta, šampanieša un augļu-ogu produkcijas meklējumiem. Kādas 4 reizes katrs no mums sabija improvizētajā dušā, kuru iepriekš sarunājot, organizēja 10. vagona pavadoņi.
Slikti bija tikai vienreiz, toties uz 20h.
8. septembra 8:10 rītā pēc lokālā laika, mēs izkāpām Vladivostokā ar sajūtu, ka pirmā ceļojuma puse ir vairāk kā godam nokopta un gaidījām ierodamies Jāni ar tālākām instrukcijām. Jāpiefiksē, ka turpmākās 4-8h man bija diezgan spēcīgi galvas reiboņi, kas acīmredzami saistāmi ar ķermeņa pieradumu būt kustībā un vilciena aijā. Līdzīgas sajūtas biju baudījusi bērnībā pēc garākiem pārbraucieniem ar tētiņa jahtu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru