vilciena borta zhurnaals part III

01.09.07.

ZZ @ 08:47 GMT+3

kak bi rīts. Aiz loga esot Krievija, tak nekā diži neatšķiras no aizloga ainavas, piem., Nerzā vai Zilupē. Sev par attaisnojumu agrajai celšanai jāsaka, ka vienigais stimuls tā darīt bija domas par siltu produkciju čainoi targovļi, kuru arī veiksmīgi dabūjām un tagad ir baigi labi. Līdz Maskavai ~3,5h.

LK @ 10:10

Tāds tas rītiņs. Stacija Volokalamska. Zobi vēl netīrīti, jo laicīgi nolockotas WC. Gulēju saldi, vilciena klaudzoņu vispār nejūtot, un pamodos vien tālab, ka ZZ nolēma kāpt lejā, un šī aktivitāte kaimiņtahtā šķitās man aizdomīga. :) (ka nenāk kāds ar nebaltiem nodomiem). Pa logu redzamās ainas nav pārlieku atškirīgas no tēvijas krūmājiem, slinkums jau ir diezgan globāls zīmos un know-how`s. Pa peronu skraida neķemmējusies bērni, mazliet aizpampuši ceļotāji viņus uzpasē un tipāžs ar aizdomīgu skatienu, kurš tūdaļ izpelnījās skeča “par bīstamo noziedznieku Rafiku” citātu iestudējumu.
Citās dienās būs jāievieš kāda rīta rosme, tantriskā vai mantriskā vingrošana, žeļeznodorožnaja joga oder provodņicas aerobika, jo dzīve uz riteņiem un sliedēm no kustību viedokļa nav aktīva. Mūs pārvieto bez pašu piepūles. Jāizdomā, ko ar to Maskavu.

VV @ 10:45

1 ½ h līdz Maskavai. Vieta plackartē blakus vagona tualetei ir labs soc.antropo lauka pētījumu punkts – pēs pusstundas atkal tiks slēgta WC, kas nozīmē neiecietīgu rindu, kurā vecenes, zeltzobenes, ir bezkaunīgas, jaunās tankistes – neuzpērkamas, tamburā pirms wc ir 220V rozete, ko aktīvi lieto veci frontinieki (apkārušies pazīšanās zīmēm kā izstāžu suņi) ar tēvijas ražojuma elektroskuvekļiem. Meitenes snauž augšējos plauktos, uz galdiņa rotājas “naķur – mort” - kompozīcija no padstakaņņika, tērauda biķerīšiem, diviem citroniem, melnas blašķītes un mirstošas atvadu gerberas maigā rīta gaismā. Eh, uzpīpēt tagad, bet tā nespēja nedomāt par mantām... tikko logam garām paskrēja ceļazīme ar uzrakstu РИГА 855.

ZZ @ 17:45 GMT+3

Москва. Бульвар Никитский.
Apsēdāmies Cafe Жан-Жак Руссо, ēdīsim steikus un lašus. Rīts sākās ar 2 MOW staciju iepazīšanu ciešāk: Рижский un Ярославский. Visu staciju apkaimes ir pabaisas: kriminālo taksistu un kriminālo vienkāršo personu īpatsvars ir ļoti nomācošs. Ļoti daudz arī cilvēku formās visdažādākajās: milicijas, armijas, omona, охрана, РЖД– raibi.
Šodien tiek svinēti Maskavas pilsētas svētki – 860 gadu jubileja. Tāda iemesla pēc mēs netikām līdz mauzolejam un Vasīlija Svētaimīgā katedrālei. Goda sardzes maiņu 15:00 redzējām no attāluma. Security check iekļuvei uz sarkanā laukuma tā tikai – viss easy. Paēdām McDonaldā tikai 648 RUB uz trijiem – MOW vēl nevelk līdz Oslo. Vispār sākam rakstīt ļoti haotiski – iespaidu daudz, dokumentējot zūd sekvence.
Ā, nu ja, biļešu apmaiņa (interneta izdruka vs hardcopies) bija gauži veiksmīga, nekādu hidden catches, smaidi un laime, nekādu problēmu. Ko vēl... izbraucām ar kuģi. Redzējām visādas krastmalas, frunzenskuju, vēl kautkādas... uz kuģa noīrējam pledus un dzērām šnabi. Centrā publika ir pilnīgi normāla (pretstatā staciju apkaimēm). Šodienas galvenie challenges ir: atdabūt 4 (un ne mazāk) bagāžas itemus Ярославский bagāžas logā Nr.5; iekāpt vilcienā un iepatikties pavadonei. Tas laikam šimbrīžam viss.

LK @ 18:15

Žana Žaka Russo krogs. Spīd silta Maskavas saule un saulē tas viss drusku labāk izskatās. Kaut gan nemaz nav tik traki priekš dižpilsētas. Rīts bija pelēks un drūms Rižskajā stacijā, ar advancētu zaglēnu, kuru gan atkodām acumirklī. Izkāpjot no vilciena, pirmais, kas šķita loģiski – uzlikt dusmīgu, niknu sejas izteiksmi. Mēs vēl nebijām atraduši metro, kad man sāka sāpēt piere no grimases “neaiztikt”. Metro veda tik dziļi pazemē, ka man sareiba galva – neredzi, kur beidzas kāpnes un stāvi tā, ka nav kur pieturēties. Vispār ļoti uzkrītoša ir drūzma zemzemē – cilvēki kancerogēnā tempā triecas no pieturas uz pieturu, gāž no kājām un tā. Ritms straujš, bet haotisks, tam kustības ātrumam ir maza jēga.

VV @ 18:29 local t.

Mazliet pragmatiskuma tagad, nākotnei un tiem, kam tas varētu but noderīgi:
1) Vakariņas ekspreša “Jūrmala” restorānvagonā – 3 salātiņi plastmasas 1.izmēra trauciņos un “gaļas plate” ar maizes devu – kopā LVL 7,95. Brokastu kafija naturalā – LVL 1,00 per capita.
2) Konfrontācija ar skarbajām metro kasierēm, kas rezultējās vienreizējās biļetes pirkšanā (RUB 17 jeb ~LVL0.34 no galviņas). Sistēma tradicionalā – lieto, kamēr nesagribas izkāpt virszemē, bet pazeme tāda, ka acumirklī saproti, kāpēc Lukjaņenko sarakstījis “Ночной дозор”. Tas pats attiecas arī uz Jaroslavļas stacijas bagāžas pagrabu – 3 personu 4 itemu nodošana izmaksā RUB 225 (dies do` to drīz dabūt atpakaļ).
3) Izbrauciens ar kuģīti, visumā bezgala iedvesmojošs, maksā 300 RUB jeb 6 LVL, papildus vēl šķīstošā kafija pa RUB 30 un pleda īre tikpat.
4) Maltīte Žan-Žakā, iestādē ar teicamu R-Eiropas tradīciju imitāciju, ~750 RUB no deguna jeb (~14...15 LVL ar čaju), kurā ietilpst uzkodu lieluma laša steiks un pāris 50g Marusjas + espresso “со сливками”. Ok. Kak бы да. Ejam tālāk.

VV @ 20:33 local t.

Вокзал Ярославский. Publiskā tualete apmeklējama bez maksas, ja tev ir vilciena biļete, bet diršamie caurumi vairumam apmeklētāju tik un tā ir izaicinājums – ābolītī, kā izskatās, trāpa retais. Toties svaigi remontētā stacija pretēji brīdinājumiem ir tīra un pat patīkama (no iekšpuses). Vispār tada ir pilsēta kopumā (varbūt tikai svētku dēļ, bet varbūt arī defaultā).

ZZ @ 20:40 GMT+3

Ярославский. Bagāžu atguvām veiksmīgi.Jāsecina, ka varas iestādes piepišas tikai tiem, kas atbilst kaut kādu aizdomīgu pazīmju kopumam. Mūs neviens nav ne uzrunājis vai aizticis, vai prasijis dokumentus. Pēc 45 minūtēm sāksim braukt 9280 km. Ahh. Reportāža sekos.